Iedomājieties dārznieku, kurš, atklājis, ka augļukociņam sākušas dzeltēt lapas, tā vietā, lai bagātinātu augsni, ņem rokās krāsas un otu un sāk lapas krāsot. Murgs? Protams, murgs! Taču cilvēki, centīgi krāsojot savus sirmos matus, tieši tā rīkojas.
Pigmentu melanīnu, no kura atkarīga matu krāsa, izstrādā īpašas šūnas matu sīpolā. Bet, ja organismā pietrūkst dažu vielu, piemēram, aminoskābes tirozīna, B grupas vitamīnu, vara, cinka, kalcija un silīcija, melanīns netiek sintezēts, un mati kļūst bezkrāsaini.
Parasti tas notiek stresa, nepareiza uztura, sliktas ekoloģijas dēļ. Starp citu, mediķi apgalvo, ka mūsdienās agri (pat 20 gadu vecumā) sirmot sākuši cilvēki sastopami daudz biežāk nekā senāk. Taču sirmi mati – tie ir tikai ziediņi.
Vitamīnu, mikro- un makroelementu deficīts ar laiku var novest pie daudzu slimību, to skaitā aritmijas, hipertonijas, cukura diabēta un citu attīstības. Tāpēc jācīnās nevis ar sirmiem matiem, bet dzīvības procesiem nepieciešamo vielu trūkuma novēršanu – tad ne tikai mati pārstās nosirmot, bet arī ar veselību viss būs kārtībā.
* Pirmām kārtām jāseko, lai uzturs būtu maksimāli daudzveidīgs, lai saturētu nepieciešamo daudzumu olbaltumu – tieši to sastāvā ir aminoskābe tirozīns. Olbaltumus saturošus produktus – liesu gaļu, putnu gaļu, olas, aknas, nieres, biezpienu, piena produktus – var lietot divreiz dienā. B grupas vitamīnus piegādā kartupeļi, sīpoli un zaļie lociņi, burkāni, ziedkāposti, spināti, pētersīļi, selerijas, bet no augļiem – granātāboli, avenes, ķirši, meža zemenes, irbenes, vilkābele. Toties rafinētais cukurs un alkohols, lietoti lielākā daudzumā, nomāc B grupas vitamīnu izstrādi.
Kāpēc tā notiek un ko darīt, lasi nākamajā lapā!